Grāmatvedības vēsture

Liecības par grāmatvedības pirmsākumiem ir atrodamas senā vēsturē. Plaukstošo civilizāciju zemē Mezopotāmijā periodā no 5000. g. p.m.ē. līdz 4500. gadam p.m.ē. pastāvēja sarežģītas sabiedriskās attiecības, kas radīja nepieciešamību uzskaitīt darījumus un īpašuma tiesības. Vēsturnieki apraksta māla tāfelītes ar sarežģītu graudu pirkšanas un pārdošanas darījumu pierakstu. Tajā piedalījās vairākas personas. Uzskaite bija vienkārša, bet sabiedrības vajadzības tā apmierināja.

Apmēram 630. g. p.m.ē. senie grieķi izgudroja monētu kalšanu, kas pakāpeniski ietekmēja arī uzskaiti. Vēsturnieki piemin Zenona papīrus: uzskaites reģistru kopumu. Uzskaites reģistros bija paredzēta saistību uzskaite. Senajā Romā tika pieņemta un pilnveidota grieķu uzskaites sistēma. Vēsturnieki apraksta uzskaites reģistrus, tajā skaitā galveno grāmatu, kurā ieraksti no citiem reģistriem bija jāizdara ne retāk kā reizi mēnesī.
Grāmatvedība ir atzīta reliģiskās grāmatās, piemēram, Islama ticības grāmatā Korānā un kristiešu Bībeles Jaunajā derībā.

Lielākā daļa mūsdienu formālās grāmatvedības sākusies Krusta karu beigās. Kad strauji pieauga tirdzniecība starp Eiropu un Vidējiem austrumiem, uzņēmumi izauga tā, ka īpašnieks viens tos nespēja pārvaldīt. Tas radīja nepieciešamību pēc uzskaites rakstveidā, lai uzņēmuma īpašnieki varētu sekot saviem saimnieciskajiem darījumiem un nodrošināt, ka to aģenti darbojas ar peļņu.

Divkāršā ieraksta grāmatvedību pirmo reizi izmantoja Dženovā, Itālijā 13.gs. un to tālāk pilnveidoja Venēcijā. Vārds “debets” nāk no latīņu valodas vārda “debita”(itāļu debito), kas nozīmē parāds īpašniekam.
Vārds “kredīts” nāk no latīņu valodas vārda “credo”(itāļu credito), kas nozīmē parādā īpašnieks.

Pirmā liecība par pilnas divkāršās grāmatvedības sistēmas lietošanu atrasta Dženovas municipālos pierakstos par 1340. gadu. Pirmais sistematizētais grāmatvedības divkāršā ieraksta apraksts parādījās 1494. gadā Venēcijā. Tā autors ir Luka Pačiolo, franciskāņu mūks, Perudži, Florences, Boloņas un Romas universitātes pasniedzējs. Mūks Luka Pačioli dzimis aptuveni 1445. gadā Sansepolkro, Toskanā. Viņš bija matemātiķis un Leonardo da Vinči draugs. Viņš rakstīja un pasniedza daudzās jomās, tostarp matemātiku, teoloģiju, arhitektūru, spēles, militāro stratēģiju un komerczinības. 1494. gadā Pačioli publicēja savu ievērojamo grāmatu "Summa de Arithmetica, Geometria, Proportioni et Proportionalita" (Aritmētikas, ģeometrijas, proporciju un proporcionalitātes zināšanu kopums-(vai)-“Viss par aritmētiku, ģeometriju un proporcijām un proporcionalitāti”. Viena grāmatas daļa bija veltīta divkāršā ieraksta grāmatvedībai. Summa bija viena no pirmajām grāmatām, ko iespieda Gutenberga tipogrāfijā, tā guva tūlītēju ievērību un tika pārtulkota vācu, krievu, flāmu un angļu valodā. Summa padarīja Pačioli par slavenību un nodrošināja viņam vietu vēsturē kā “grāmatvedības tēvam”."

Luka Pačioli neizgudroja divkāršā ieraksta grāmatvedību, toties viņš izcili aprakstīja metodi, ko izmantoja tirgotāji Venēcijā itāļu renesanses laikā. Viņa sistēmā ietilpa lielākā daļa mūsdienu grāmatvedības prakses, piemēram, reģistri, žurnāli un virsgrāmatas. Viņa virsgrāmata iekļāva aktīvus – debitorus un krājumus - un pasīvus - saistības, kapitālu, ieņēmumus, un izdevumu kontus. Viņš aprakstīja gada noslēguma ierakstus un ierosināja izmantot kontu apgrozījuma starpbilanci, lai pārbaudītu virsgrāmatas pareizību. Bez tam viņa Summa deva atsauces uz grāmatvedības reģistru pārbaudi, ētiku un pašizmaksas kalkulāciju.

Turpmākajos 500 gados Pačioli sistēmā nav notikušas lielas izmaiņas. Mūsdienu starpbilances forma savu veidolu ieguva tikai 1868. gadā un peļņas un zaudējumu pārskats tika izstrādāts pirms II pasaules kara.. 1980-tajos gados tika izveidoti finanšu pārskati nolūkā sniegt attiecīgu “informāciju par uzņēmuma saimniecisko, finanšu un investīciju darbību, un šo darbību ietekmi uz naudas resursiem".

Luka Pacioli
Rakstu arhīvs
Tālr.: +371 67383604 | Fakss: +371 67383600 | E-pasts: integralsplus@integralsplus.lv